pirmdiena, 2012. gada 31. decembris

Mājokļu cenas un darījumu apjoms 2012.gadā pieauga

2012.gadā novērojams pieaugums mājokļu cenām un darījumu apjomam



Nekustamo īpašumu nozarē šogad darījumu skaita pieauga, tāpat arī izsniegto mājokļu kredītu apjoms ir būtiski audzis. Taču pēc pērn piedzīvotā kāpuma šogad sērijveida dzīvokļu cenas ir stabilizējušās. Savukārt pieprasītākajā īpašumu segmentā - Rīgas centra dzīvokļos - cenas šogad ir augušas, ko lielā mērā sekmējusi nerezidentu aktivitāte.
Šī gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu kopējais visu veidu nekustamā īpašuma pirkuma darījumu skaits Latvijā audzis par 12%, bet darījumu skaits ar mājokļiem - par 25,6%. Tai skaitā darījumu skaits ar dzīvokļiem deviņos mēnešos audzis par 26,1%, savrupmājām - par 23,7%.

Rīgā pirkuma darījumu skaits ar dzīvokļiem šā gada deviņos mēnešos attiecībā pret 2011.gada janvāri - septembri audzis par 26,2%, bet ar savrupmājām - par 17,7%.


Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem, 2012.gada jauno mājokļu kreditēšanas apjomi šī gada pirmajos trīs ceturkšņos kopā - 91,92 miljoni latu - pieauguši par 21,2% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.
Pircēji visaktīvāk turpina izrādīt interesi tieši par banku un ar tām saistīto uzņēmumu īpašumā esošajiem dzīvokļiem, kuriem iespējams saņemt izdevīgākus kreditēšanas nosacījumus, kā arī bieži vien tiek piedāvātas pievilcīgākas cenas, nekā pērkot no privātpersonām.

Rīgas centrs joprojām ir visaktīvākais segments dzīvokļu tirgū. Šogad bija vērojams arī būtisks vidējo cenu par kvadrātmetru pieaugums jaunbūvēs Rīgas centrā - gada laikā tās palielinājās par gandrīz 25%.

svētdiena, 2012. gada 30. decembris

Ēku īpašnieki pamanās izvairīties no Nekustamā īpašuma nodokļa (NIĪN) maksāšanas


Ēku īpašnieki pamanās izvairīties no īpašuma nodokļa maksāšanas


Pašvaldībām iesniedzot ēku deklarācijas, Kadastra reģistrā nepilna pusgada laikā reģistrēta 6421 ēka, kas bija uzcelta, bet nebija reģistrēta un kuru īpašnieki šādā veidā varēja izvairīties vai izvairījās no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksāšanas.

Jau nākamgad visiem šo ēku īpašniekiem nodoklis būs jāmaksā. Iepriekš šo ēku īpašniekiem no nodokļa maksāšanas izdevās izvairīties, nepildot Kadastra likumā noteikto pienākumu – reģistrēt ēkas. Savukārt pašvaldībām ēku ierakstīšana Kadastra reģistrā prasīja ar iekasējamā nodokļa apmēru nesamērojamus finansiālos resursus. Reģistrējot ēkas uz deklarācijas pamata, tām tiek aprēķināta maksimāli iespējamā kadastrālā vērtība, jo deklarācijā netiek fiksēti parametri, kas kadastrālo vērtību pazemina.

Līdz 2012.gada 14.decembrim jeb laikā, kad Valsts zemes dienests nepiemēroja maksu par Kadastra reģistrā vēl neierakstīto ēku reģistrāciju, pašvaldības reģistrējušas 6421 ēku. Vislielākā aktivitāte bija vērojama decembrī, kad iesniegtas deklarācijas par 4651 ēku, un novembrī, kad iesniegtas 1323 deklarācijas.

No 2013.gada 1.janvāra valsts NĪN administrēšanu pilnībā ir nodevusi pašvaldību pārziņā.

Izmantojiet ES fondu naudu savai attīstībai



Mikro, mazo un vidējo komersantu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības programma


Latvijā reģistrēti mikro (sīkie), mazie vai vidējie komersanti Mikro (sīko), mazo un vidējo komersantu (MVK) kategorijā ietilpst komersanti, kuriem ir mazāk nekā 250 darbinieku un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus EUR, un/vai gada bilance kopumā nepārsniedz 43 miljonus EUR. Izvērtējot komersanta atbilstību MVK statusam, jāņem vērā arī partnerkomersanti un saistītie komersanti. Lai reģistrētu jaunu sabiedrību, vairāk informācijas pieejams sadaļā uzņēmumu reģistrācija.

Projekta iesniedzējs vai projekta iesniedzēja saistīto personu grupa viena kalendāra mēneša ietvaros drīkst iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu. Nākamo projekta iesniegumu var iesniegt pēc tam, kad ir saņemts lēmums no LIAA par iepriekšējo projektu.

Projektu iesniegumu vērtēšanas laika plāns:  projektu iesniegumu atlases kārtā projektu iesniegumu vērtēšana un savstarpējā salīdzināšana notiek kalendāra mēneša ietvaros. Lēmumus LIAA pieņem viena mēneša laikā pēc projektu iesniegumu atlases kārtas beigām, kurā projekta iesniegums iesniegts.

Vairāk informācijas var iegūt šeit: http://www.liaa.gov.lv/lv/es-fondi/pienem/mikro-mazo-un-videjo-komersantu-jaunu-produktu-un-tehnologiju-attistibas-programma



sestdiena, 2012. gada 29. decembris

Labas ziņas darba ņēmējiem 2013.gadā

Darba ņēmējiem 2013.gadā būs vieglāk


No 2013.gada 1.janvāra, saskaņā ar grozījumiem likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par 1% tiek samazināts iedzīvotāju ienākuma nodokklis un tas būs 24% apmērā līdzšinējo 25% vietā. 

No 63 līdz 100 latiem mēnesī palielināsies minimālais vecāku pabalsts. To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos .Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība. Tāpat tiks divkāršoti maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu izmaksu griesti. Pabalstu maksimālais apmērs dienā būs 23,02 lati un 50% no summas, kas pārsniegs 23,02 latus.

Nākamgad palielinās arī vairākus sociālos pabalstus, kā arī ieviesīs citus demogrāfisko situāciju uzlabojošus pasākumus. Nestrādājošiem vecākiem dubultosies bērna kopšanas pabalsts no līdzšinējiem 50 latiem līdz 100 latiem par bērna kopšanu līdz viena gada vecumam. Gan strādājošiem, gan nestrādājošiem vecākiem no 30 līdz 100 latiem palielināsies bērna kopšanas pabalsts par bērna kopšanu no viena līdz 1,5 gadu vecumam. Par bērna kopšanu no 1,5 līdz divu gadu vecumam pabalsts paliks 30 Ls apmērā.

ceturtdiena, 2012. gada 27. decembris

Iesniedz iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju līdz pat par trim iepriekšējiem gadiem, ja vēlies atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli


VID atgādina, ka nodokļu maksātāji, kuri brīvprātīgi vēlas iesniegt iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2011., 2010. un 2009.gadu, joprojām var iesniegt deklarāciju un attaisnotos izdevumus apliecinošus dokumentus un lūgt veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļu pārrēķinu. Iesniegt iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un veikt nodokļa pārrēķinu par 2009.gada izdevumiem var līdz pat 2013.gada 16.aprīlim. Savukārt gada ienākumu deklarāciju par 2012.gadu var iesniegt, sākot no 2013.gada 1.marta.
Fiziskās personas, kuras neveic saimniecisko darbību, var iesniegt iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju ērtā un drošā veidā jebkurā sev piemērotā laikā un vietā elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (VID EDS). Attaisnotos izdevumus apliecinošos dokumentus – kases čekus, kvītis, bankas maksājumu uzdevumus u.tml. – nav jāiesniedz personīgi ierodoties VID, bet gan fotografētā vai skenētā veidā tos var pievienot EDS sistēmā iesniegtajai deklarācijai (attaisnojuma dokumentu attēliem ir jābūt skaidri salasāmiem un tajos jābūt norādītam pakalpojuma saņēmēja vārdam, uzvārdam, personas kodam, saņemtā pakalpojuma veidam un samaksātajai summai).
Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju elektroniski, izmantojot EDS, sadaļā „Nodokļu maksātāja paša dati” personai par visiem trim iepriekšējiem gadiem ir pieejama informācija, ko VID saņem no ienākuma izmaksātāju (piemēram, darba devēju) iesniegtajiem paziņojumiem par fiziskajai personai izmaksātajām summām, kā arī informācija no privātajiem pensiju fondiem un apdrošināšanas sabiedrībām.
Lai kļūtu par VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotāju, personai ir jāaizpilda iesniegums un jānoslēdz līgums ar VID.
VID atgādina, ka par attaisnotajiem izdevumiem tiek uzskatīti:
  • izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem apdrošināšanas sabiedrībām, kas izveidotas un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu;
  • veiktie ziedojumi un dāvinājumi;
  • privātajos pensiju fondos veiktās iemaksas;
  • apdrošināšanas prēmiju maksājumi atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu);
  • ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību iegādes izmaksas, ja šīs apliecības bijušas nodokļa maksātāja īpašumā vismaz 60 mēnešus.
Gadījumos, kad persona ir pensionārs, kurš nav maksājis iedzīvotāju ienākuma nodokli, vai arī bezdarbnieks, strādājis uz pusslodzi vai slimojis, un iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav maksāts vai tas ir neliels, tad par veiktajiem maksājumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem var samazināt apliekamo ienākumu kāds no ģimenes locekļiem (bērns, mazbērns, laulātais, vecāks, vecvecāks), kurš ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs. Attaisnotajos izdevumos iekļaujamā summa par vienu personu nevar pārsniegt 150 latus (2009.gadā – 300 latu) atlikušo summu var pārnest uz nākamajiem pieciem taksācijas gadiem. Ierobežojums neattiecas uz zobārstniecības pakalpojumiem, zobu protezēšanu un plānveida operācijām.
Gada ienākumu deklarāciju pēc vienkāršotiem noteikumiem drīkst aizpildīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs, kurš taksācijas gadā Latvijā ir guvis tikai tādus ienākumus, no kuriem iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir ieturams izmaksas vietā, un deklarāciju iesniedz divos gadījumos.
 Pirmkārt, lai deklarētu:
  • taksācijas gada attaisnotos izdevumus par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem;
  • ziedojumus un dāvinājumus;
  • iemaksas privātajos pensiju fondos;
  • dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumus.
Otrkārt, ja nodokļa maksātājs pilnu gadu nav guvis ienākumus un nav izmantojis visu gada neapliekamo minimumu un atvieglojumus (minētais punkts attiecas tikai uz deklarāciju par 2011.gadu).
Piemēram, ja iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs ir strādājis algotu darbu un viņam ir bijuši attaisnotie izdevumi par izglītību vai ārstnieciskajiem pakalpojumiem, tad jāaizpilda tikai deklarācijas D veidlapas 06. un/vai 07.rinda un D4 pielikums.
VID vērš uzmanību, ka attaisnotos izdevumus nevar piemērot personu ienākumiem no mikrouzņēmuma, kā arī ienākumiem, par kuriem tiek maksāta patentmaksa vai fiksētais ienākuma nodoklis; 2011.gadā arī ienākumiem, par kuriem tiek maksāta samazināta nodokļa likme.

otrdiena, 2012. gada 25. decembris

VSAOI LIKMES DAŽĀDĀM MAKSĀTĀJU KATEGORIJĀM 2013.GADAM



Labklājības ministrija 2013.gadam ir aprēķinājusi valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi obligāti sociāli apdrošināmiem cilvēkiem un tiem, kuri valsts sociālajai apdrošināšanai pievienojušies brīvprātīgi.

Nākamgad, tāpat kā šogad, obligātās sociālās iemaksas strādājošajiem būs jāveic 35,09% apmērā no darba ienākumiem, no kuriem 24,09% veiks darba devējs, un 11% - darba ņēmējs.

Savukārt darba ņēmējiem, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu, vai kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) nākamajā gadā obligāto iemaksu likme būs 30,13%, kur darba devējs maksās 20,68 % , bet darba ņēmējs - 9,45 % (2012.gadā – 20,80 % un 9,50 %).

Tiem darba ņēmējiem, kuri saņem izdienas pensijas vai invalīdiem - valsts speciālās pensijas saņēmējiem, 2013.gadā iemaksu likme būs 32,55%, kur darba devējs maksās 22,35 %, bet darba ņēmējs – 10,20 % (2012. gadā – 22,53 % un 10,29 %).

Obligātā sociālo iemaksu likme pašnodarbinātajam 2013.gadā noteikta 32,17% apmērā.

Savukārt cilvēkiem, kuri pensiju apdrošināšanai pievienojušies brīvprātīgi, iemaksu likme 2013.gadā būs 26,60 % (2012. gadā – 26,74%). Pašnodarbināto laulātajiem, kuri nav sasnieguši pensijas vecumu, brīvprātīgo iemaksu likme pensiju, invaliditātes, maternitātes un slimības, kā arī vecāku apdrošināšanai 2013.gadā noteikta 33,19% (2012. gadā – 33,18 %).

Obligāto iemaksu likme atsevišķām maksātāju kategorijām 2013.gadā.

Darba ņēmēji, kuri apdrošināti visiem sociālās apdrošināšanas veidiem
35,09%
Darba ņēmēji, kuri sasnieguši pensijas vecumu vai kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi)
30,13%
Darba ņēmēji, kuri ir izdienas pensijas saņēmēji vai invalīdi– valsts speciālās pensijas saņēmēji
32,55%
Darba ņēmēji, kuri tiek nodarbināti brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā
31,45%
Darba ņēmēji, kuri sasnieguši pensijas vecumu, un tiek nodarbināti brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā
26,60%
Pašnodarbinātie
32,17%
Pašnodarbinātie, kuri sasnieguši pensijas vecumu
29,71%
Namīpašnieki, zemes iznomātāji
29,02%
Ārvalstu darba ņēmēji pie darba devēja - ārvalstnieka
33,19

sestdiena, 2012. gada 22. decembris

Pārejot no Latiem un euro, latu kredīti kļūs lētāki

Kredīti kļūs lētāki



Eiro mainīgās likmes jeb EURIBOR vienmēr ir bijušas zemākas nekā latu likmes RIGIBOR. Pie pārejas RIGIBOR likmes tiks automātiski pārvērstas EURIBOR - tātad samazināsies, skaidro centrālā banka. Ja latu likmes atkarībā no ekonomikas stāvokļa Latvijā gadu laikā ir mainījušās - kāpušas augšā un kritušas, radot nestabilitāti cilvēkiem sava budžeta plānošanā, tad eiro likme visus šos gadus ir bijušas nelielas un arī stabilas, lai gan mediji ziņo par eiro briesmām.

Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi uzticas eiro - gandrīz puse naudas tiek noguldīta eiro, vairāk nekā 80% kredītu ir eiro, un 60% ārējo norēķinu par precēm un pakalpojumiem tiek veikti eiro - tā ziņo Latvijas Banka.

Plānots, ja noguldījumu konta atlikums latu nomaiņas ar eiro brīdī būs 1000 lati, par ko līgums paredz maksāt likmi 5% apmērā, tad pēc eiro ieviešanas dienas noguldījumu konta atlikums būs 1422 eiro un likme 5%, tāpat kā iepriekš. Šāda likme saglabāsies līdz brīdim, kad beigsies depozīta termiņš.
Līdzīgi nedrīkst mainīties arī fiksētās likmes latu kredītiem.

Savukārt latu kredītiem, kuru procentu likmes saistītas ar naudas tirgus indeksu, RIGIBOR aizstājot ar attiecīgā termiņa EURIBOR indeksu, nedrīkstēs aizņēmējam palielināt latu naudas tirgus indeksam pievienoto procentu likmi.

Likumprojektā paredzēts, ka tiesiskiem instrumentiem ar mainīgo procentu likmi, kas piesaistīta RIGIBOR indeksam, RIGIBOR aizstāj ar attiecīgā termiņa EURIBOR indeksu. Latu naudas tirgus indeksu var aizstāt ar citu līdzvērtīgu naudas tirgus indeksu, līdzējiem par to vienojoties.
Indeksa nomaiņu veic nākamajā plānotajā mainīgās procentu likmes pārskatīšanas datumā, sākot ar eiro ieviešanas dienu. Aizdevējs un aizņēmējs var vienoties par citu procentu likmes vai indeksa maiņas brīdi, kas nav vēlāks par nākamo plānoto mainīgās procentu likmes pārskatīšanas reizi, kas seko eiro ieviešanas dienai, paredz likumprojekts.


Latvija vēlas pievienoties eiro sākot ar 2014.gadu. Ir labi jau laikus uzsākt savu uzņēmējdarbību, jo pēc eiro ieviešanas Latvijā ārvalstu uzņēmējiem būs lielāka interese sadarboties ar Latvijas uzņēmumiem. Ja vēlaties uzsākt savu uzņēmējdarbību, tad laikus jau jāsāk interesēties par uzņēmumu dibināšanu un vairāk informācijas varat iegūt sadaļā sia reģistrēšana.

sestdiena, 2012. gada 15. decembris

Saeima atbalsta eiro ieviešanu

Saeima atbalsta eiro ieviešanu Latvijā

Saeima atbalsta eiro ieviešanu Latvijā no 2014.gada un jau atbalstīja likuma projektu 1.lasījumā. Saeima 22.novembrī nodeva izskatīšanai komisijās FM izstrādāto eiro ieviešanas likumprojektu, kas regulēs lata un eiro vienlaicīgas apgrozības periodu, abu valūtu paralēlās atspoguļošanas periodu, skaidrās naudas nomaiņu pret eiro.

Preču un pakalpojumu cenu un tarifu paralēlās atspoguļošanas periods latos un eiro sāksies trīs mēnešus pirms eiro ieviešanas dienas un ilgs sešus mēnešus pēc tās, teikts likumprojektā.

Savukārt abu valūtu vienlaicīgas apgrozības periods būs divas nedēļas, sākot ar eiro ieviešanas dienu. Vienlaicīgas apgrozības periodā, saņemot maksājumu latos, atlikumu izdos eiro. Sākot ar eiro ieviešanas dienu, bankomātos netiks izsniegti lati.

Beidzoties vienlaicīgās apgrozības periodam, eiro būs vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis, aizstājot latus grāmatvedības uzskaitē.

Vienlaicīgas apgrozības periodā komersanti, izņemot kredītiestādes, Latvijas Pastu un Latvijas Banku, norēķinos par precēm un pakalpojumiem varēs atteikties veikt darījumu vairākos gadījumos: ja komersantam iesniegtais latu monētu daudzums vienā darījumā pārsniedz 50 monētas, ja maksājumā izmanto banknoti, kuras nomināls ir 50 latu vai lielāks, un šādas banknotes nomināls vismaz desmit reizes pārsniedz darījuma summu.

Likumprojekts paredz, ka latu skaidrās naudas nomaiņu pret eiro kredītiestādēs varēs veikt sešus mēnešus, sākot ar eiro ieviešanas dienu. Nomaiņas periods Ministru kabineta noteiktās Latvijas Pasta pakalpojumu sniegšanas vietās būs viens mēnesis no eiro ieviešanas dienas. Kredītiestādes un Latvijas Pasts veiks latu apmaiņu pret eiro neierobežotā apjomā.

Savukārt latu nomaiņas pret eiro periods Latvijas Bankā būs bez termiņa un apjoma ierobežojuma.

Kredītiestādes, Latvijas Pasts un valūtas maiņas punkti no eiro ieviešanas dienas vairs neizsniegs latus, paredz likumprojekts.

Kredītiestādes un Latvijas Pasts varēs noteikt personas pienākumu ne vairāk kā trīs darba dienas iepriekš pieteikt skaidras naudas apmaiņas veikšanu, ja skaidras naudas summa vienā apmaiņas reizē pārsniedz 3000 latu, teikts likumprojektā.

Likums regulēs eiro banknošu un monētu izgatavošanu un piegādi, lata banknošu un monētu iznīcināšanu un bojātu lata banknošu un monētu nomaiņu.

Eiro monētu izgatavošanu, eiro monētu un banknošu izsniegšanu kredītiestādēm organizēs Latvijas Banka, kura arī izplatīs eiro monētu komplektus. Latvijas Banka nodrošinās no apgrozības izņemto latu banknošu un monētu iznīcināšanu.

Likums regulēs arī pasākumus, kas saistīti ar bezskaidras naudas, elektroniskās naudas un viennolūka maksājuma instrumentu nomaiņu, grāmatvedības uzskaites un kredītu reģistru pielāgošanu eiro ieviešanai, finanšu tirgus piemērošanas pasākumus eiro ieviešanai, tiesību aktu pielāgošanu.

Likumā tiks noteikti noapaļošanas principi un pārrēķina principi.

Likumprojektā teikts, ka valsts budžeta iestādes eiro ieviešanas izmaksas sedz no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem, citas iestādes - no sava budžeta līdzekļiem, bet privātpersonas - no saviem līdzekļiem. Izņēmums ir Latvijas Pasts, kam eiro ieviešanas likuma noteiktās skaidrās naudas nomaiņas izmaksas finanšu pakalpojumu sasniedzamības nodrošināšanai tiks kompensētas no valsts budžetā Satiksmes ministrijai šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem.

trešdiena, 2012. gada 5. decembris

Pieņemts jaunais likums par Pievienotās vērtības nodokli


Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Pievienotās vērtības nodokļa likumu, tas stāsies spēkā ar 2013.gad 01.janvāri.
Ar jauno likumu paredzēts īstenot skaidru un saprotamu nodokļu politiku, veidot precīzu un ar Eiropas Savienības tiesību normām saskaņotu nodokļu normatīvo bāzi, novēršot dažādas normatīvo aktu traktēšanas iespējas.
Pievienotās vērtības nodokļa likums nosaka nodokļa maksātājus, ar nodokli apliekamos darījumus un to ar nodokli apliekamo vērtību, preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas vietu, nodokļa likmes un atbrīvojumus no nodokļa.
Tāpat likums nosaka prasības nodokļa maksāšanai un administrēšanai, nodokļa maksāšanas kārtību valsts budžetā, noteikumus priekšnodokļa atskaitīšanai un nodokļa atmaksāšanai, kā arī citus noteikumus nodokļa piemērošanā iekšzemē.
Noteikta arī atbildība par likuma pārkāpumiem.
Pievienotās vērtības nodokļa likumā redakcionāli uzlabotas un pilnveidotas līdzšinējā regulējuma normas, precizēta terminoloģija atbilstoši PVN direktīvai, kā arī iestrādātas vairāku Ministru kabineta noteikumu normas.
Likumā ir arī ieviests termins „nodokļa maksātājs” līdzšinējā „apliekamā persona” vietā, pilnveidots regulējums attāluma pārdošanas darījumiem un jaunā redakcijā skaidrots līdzšinējais pašpatēriņa termins.
Likumā arī izveidotas vairākas jaunas nodaļas, kurā iekļautas normas, piemēram, preču iegādes un piegādes darījuma brīža noteikšanai.
No līdzšinējā regulējuma izslēgts termins „trīsstūrveida darījums”, pilnveidotas un sistematizētas normas priekšnodokļa atskaitīšanai un korekcijai, kā arī precizēts termins „ar PVN apliekamā vērtība”, nosakot, ka tā ir atlīdzība par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, nevis tirgus vērtība.
Likumā pilnveidotas un konsolidētas līdzšinējās normas attiecībā uz valsts budžetā maksājamo PVN un personām, kas to maksā.
Ieviests termins „mazas vērtības dāvana”, kā arī noteiktas tiesības šo dāvanu iegādē atskaitīt priekšnodokli.
Lai atvieglotu administratīvās procedūras, likumā iekļautas izvēles normas. Pievienotās vērtības nodokli varēs piemērot lietota nekustamā īpašuma piegādes darījumos un priekšnodokļa korekciju varēs neveikt īpašuma iznīcināšanas vai zādzības gadījumā, kā arī par saimnieciskajā darbībā saņemtajām mazas vērtības dāvanām.
Atsevišķos gadījumos pircējs vai pakalpojuma saņēmējs PVN rēķinu varēs izrakstīt pats, kā arī likumā ir vienkāršotas prasības PVN rēķinu sagatavošanā un nosūtīšanā elektroniski.
Atvieglotas būs arī muitas formalitātes, un par importēto preču sūtījumiem, kuru vērtība nepārsniegs 22 eiro līdzšinējo 10 eiro vietā, no nākamā gada muitas nodoklis nebūs jāmaksā.
Vairāk par grāmatvedības pakaklopjumiem un nodokļu likumdošanu var lsīt sadaļā Grāmatvedības pakalpojumi.

svētdiena, 2012. gada 2. decembris

BANK ACCOUNTS IN LATVIA, EUROPEAN UNION

Bank accounts in Latvia, Europe





There can be several reasons to open bank account in Latvia:
- temporary bank account before forming and registering Latvian company
- operative bank account for company
- bank account for private person

Before registering Latvian company there in some cases it is necessary to open temporary bank account in Latvian commercial in which must paid money for share capital. After registering company in State register of enterprises, the same bank account will be changed to operating account.
Temporary bank account could be opened also with power of attorney given by founder or founders.

We provide opening bank account remotely for private persons and for companies in some Latvian bank where we have agreement more information you can get in section company formation.

sestdiena, 2012. gada 1. decembris

Vidējā alga sasniegusi līdz pirms krīzes līmenim 2008.gadā


Šā gada trešajā ceturksnī bruto darba samaksa jeb alga pirms nodokļiem ir pieaugusi līdz 484 latiem, kas atbilst vidējam algu līmenim pirms krīzes 2008.gadā, informē Ekonomikas ministrija.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, darba samaksa pieauga par 3,6%. Šāds pieauguma temps bija arī šā gada 1. un 2.ceturksnī. Bruto darba samaksa straujāk pieauga sabiedriskajā sektorā (par 5,1%).Līdzīgi kā iepriekš, darba samaksas dinamika tautsaimniecības nozarēs ir atšķirīga. Šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, straujākais darba samaksas pieaugums bija vērojams transporta nozarē, valsts pārvaldē un aizsardzībā un operācijās ar nekustamo īpašumu.
Darba samaksa nedaudz pieauga arī finanšu un apdrošināšanas darbībās, kur ir augstākā darba samaksa valstī (987 lati), tomēr kopš gada sākuma šajā nozarē darba alga samazinās.

Darba algas nedaudz samazinājās informācijas un komunikāciju pakalpojumos un administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā.
Latvijas galvenajā eksporta nozarē apstrādes rūpniecībā šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, darba samaksa pieauga par 4,8%. Straujāks darba samaksas kāpums bija vērojams metālu ražošanā (par 18%), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 14,1%) un farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā (par 13,8%).
Darba samaksa samazinājās automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā, citu pārtikas produktu ražošanā, kā arī apģērbu ražošanā.
Ņemot vērā turpmāk prognozēto darbaspēka iztrūkumu, darba samaksa atsevišķās nozarēs varētu pieaugt, tomēr straujš darba samaksa kāpums nav gaidāms.

piektdiena, 2012. gada 30. novembris

PVN likums no 2013.gada 1.janvāra

Jaunais likums par Pievienotās vērtības nodokli (PVN) no 2013.gada 1.janvāra

Saeima ir pieņēmusi jauno likumu par pievienotās vērtības nodokli (PVN). Jaunais PVN likums aizstās pašreiz spēkā esošo likumu par PVN.

Likums paredz paaugstināt ar PVN neapliekamo importējamo preču sūtījumu vērtību no patlaban spēkā esošās vērtības 10 eiro (7 latu) apmērā līdz 22 eiro.

22 eiro ir maksimālā atbrīvojuma summa, ko pieļauj Eiropas Savienības direktīva.

Ar šīm izmaiņām tiks samazināts slogs pasta sūtījumu saņēmējiem, mazināsies muitas kontrolei pakļauto pasta sūtījumu apjoms ar mazu vērtību, kā arī administratīvais resurss tiks izmantots efektīvāk, iepriekš skaidroja Finanšu ministrija.

Priekšlikums paaugstināt ar PVN neapliekamā preču sūtījuma un komerciālā nolūkā importētas preces vērtību, no kuras jāsāk aprēķināt PVN un kārtot muitas formalitātes, izteikts tādēļ, ka par pasta sūtījumiem vērtībā līdz 22 eiro aprēķinātais PVN bija 0,7% no kopējā aprēķinātā PVN par visiem pasta sūtījumiem.

Paaugstinot slieksni, no kura pasta sūtījumiem tiek piemērots PVN, no pašreizējiem 10 eiro līdz 22 eiro, ienākumi budžetā saruks par 45 000 latu gadā.

Aptuveni 60% pasta sūtījumu muitas maksājumi ir līdz pieciem latiem, turklāt 39% no tiem ir tikai līdz trīs latiem. Tikai 8% pasta sūtījumu, kas saņemti, izmantojot pastu, muitas maksājumi ir lielāki par 20 latiem.

Preču sūtījumu skaita īpatsvars fizisku personu saņemtajiem pasta sūtījumiem, kuru vērtība ir mazāka par 22 eiro, 2011.gadā ir vairāk nekā 35% no kopējā apjoma, bet 2012.gada piecos mēnešos - vairāk nekā 44%. Iekasētais PVN par šiem sūtījumiem - 8,8% no kopējā kārtējā saimnieciskajā gadā iekasētā PVN par pasta sūtījumiem. Mainot PVN piemērošanu, par trešdaļu samazinātos muitas amatpersonu sagatavoto pasta pavadzīmju skaits, taču atlases un kontroles pasākumi paliktu iepriekšējā apjomā.

Ieviešot PVN piemērošanu no 10 eiro, muitas maksājumu kontrolei pakļauto sūtījumu skaits pieauga 11,8 reizes, savukārt iekasēto nodokļu apjoms pieauga tikai 2,9 reizes.

Lai iekasētu vienu latu PVN par precēm, kuru vērtība ir mazāka par 22 eiro, tiek iztērēti 0,49 lati, kas 3,5 reizes pārsniedz vidējo rādītāju - 0,06 lati. Tas nozīmē, ka gandrīz 20% no katra iekasētā PVN lata tiek iztērēti tā administrēšanai.

Pasta sūtījumu skaits 2012.gada piecos mēnešos, salīdzinot ar 2011.gada pieciem mēnešiem, ir pieaudzis par 32%. Paaugstinot PVN piemērošanas slieksni pasta sūtījumiem līdz 22 eiro, tiktu samazinātas Valsts ieņēmumu dienesta administratīvās izmaksas, kompensējot nepieciešamību palielināt personāla skaitu pasta muitas kontroles punktā. Personāla palielināšana varētu izmaksāt 11 500 latu gadā, norāda Finanšu ministrija.

Vienlaikus PVN likumā redakcionāli uzlabotas un pilnveidotas esošā likuma normas, sakārtota likuma struktūra un precizēta terminoloģija atbilstoši PVN direktīvai, kā arī iestrādātas vairāku Ministru kabineta noteikumu normas.

Likumā iekļautas arī jaunas normas, piemēram, ieviests termins "nodokļa maksātājs" līdzšinējā "apliekamā persona" vietā, pilnveidots regulējums attāluma pārdošanas darījumiem un jaunā redakcijā skaidrots līdzšinējais pašpatēriņa termins. Likumā arī izveidotas vairākas jaunas nodaļas, kurās iekļautas normas, piemēram, darījuma brīža noteikšanai.

No likuma tiks izslēgts termins "trīsstūrveida darījums", pilnveidotas un sistematizētas normas priekšnodokļa atskaitīšanai un korekcijai, kā arī precizēts termins "ar PVN apliekamā vērtība", nosakot, ka tā ir atlīdzība, nevis tirgus vērtība.

Likumā pilnveidotas un konsolidētas līdzšinējās normas attiecībā uz valsts budžetā maksājamo PVN un personām, kas to maksā. Ieviests termins "mazas vērtības dāvana", kā arī noteiktas tiesības šo dāvanu iegādē atskaitīt priekšnodokli.

Jaunais PVN likums stāsies spēkā 2013.gada janvārī.

trešdiena, 2012. gada 28. novembris

Tūkstošiem ārzonu kompānijas pieder tikai dažiem


Ārzonu kompānijas

BBC Panorama un Vašingtonā bāzētā Izmeklējošās žurnālistikas starptautiskā konsorcija (ICIJ) veiktā apjomīgā pētījumā atklātas vairāk nekā 21 500 kompānijas, kurām uzņēmumu pārvaldē kā vadītāji reģistrētas 28 personas, kuras par samaksu ļauj viņu vārdus izmantot visos oficiālos kompāniju dokumentos, un kā reģistrācijas adresi izmantojot nomaļas vietas visur pasaulē.

Izmeklēšanas rezultāti rāda, ka šie reģistrētie vadītāji tikai izliekas, ka kontrolē kompānijas, kurām pievienoti viņu vārdi.

Mediju pētījumā secināts, ka Lielbritānijā darbojas vairāk nekā 20 aģentūras, kas piedāvā reģistrēt uzņēmumus ārvalstīs uz citas personas vārdu.

Piemēram, kādam Karību jūras salā Nevisā dzīvojošiem britiem Sārai un Edvardam Petriem-Mērsiem, saskaņā ar publiski pieejamiem dokumentiem, pieder vairāk nekā 2000 kompānijas, kas darbojas Karību jūras valstīs, Īrijā, Jaunzēlandē un Lielbritānijā.

No dokumentiem ir redzams, ka Petru-Mērsu pāris it kā darbojas visdažādākajās jomās, sākot no Krievijas luksusa nekustamo īpašumu sfēras līdz pornogrāfijas un kazino interneta vietnēm.

Uz citu vārda reģistrētie uzņēmumi slēpj daudzus reālos īpašniekus, sākot no Krievijas oligarhiem līdz nekustamo īpašumu tirgus spekulantiem, raksta «The Guardian».

Latvijā var viegli reģistrēt uzņēmumu veiksmīgai darbībai :)

sestdiena, 2012. gada 24. novembris

Pilnsabiedrības (PS) reģistrācija


Pilnsabiedrības (PS) dibināšana un reģistrācija

Pilnsabiedrība (PS) ir personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopīgu firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata, neierobežojot savu atbildību pret kreditoriem, apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri).

Par pilnsabiedrības biedru var būt tikai fiziska persona vai juridiska persona, kā arī tiesībspējīga personālsabiedrība.

Lai dibinātu un reģistrētu pilnsabiedrību (PS) ir nepieciešama šāda informācija:
- dibināmās pilnsabiedrības (komersanta) nosaukums
- dibināmās pilnsabiedrības juridiskā adrese*
- darbības laiks (vai nu beztermiņa, vai līdz kādam konkrētam datumam, vai mērķis)
- dibinātāju (komandītu) ieguldījumu kopsumma
- latra dibinātāja (komandīta) ieguldījuma summa
- informācija par personālsabiedrības biedriem - vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, pases sērija, numurs, izdošanas datums, izdevējiestāde
- personālsabiedrības biedru tiesības pārstāvēt personālsabiedrību atsevišķi vai kopīgi, norādot katra pārstāvēttiesīgā personālsabiedrības biedra vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi), bet juridiskajai personai — firmu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi

Vairāk informāciju var iegūt sadaļā uzņēmumu reģistrācija.


* - Pieteikumam pievieno nekustamā īpašuma (ēkas vai dzīvokļa īpašuma) īpašnieka izsniegtu piekrišanu sabiedrības juridiskās adreses reģistrācijai attiecīgajā ēkā vai dzīvokļa īpašumā. Piekrišanā norāda nekustamā īpašuma kadastra numuru, īpašnieka vārdu, uzvārdu un personas kodu vai nosaukumu (firmu) un reģistrācijas numuru. Ja pieteikumu paraksta persona, kurai pieder juridiskajā adresē norādītais nekustamais īpašums, piekrišana nav jāiesniedz.

pirmdiena, 2012. gada 19. novembris

Jauna pret-izvairīšanās norma no nodokļiem

Jauna pret-izvairīšanās norma no nodokļu samaksas iestrādāta likumā par Iedzīvotāju Ienākuma nodokli

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie likuma grozījumi paredz, ka turpmāk uzņēmumu izsniegtie skaidrās vai bezskaidrās naudas avansi būs pielīdzināmi algota darba ienākumam, ja par tiem nebūs veikti norēķini - uzrādīti pirkuma čeki vai atmaksāta atlikusī naudas summa - 90 dienu laikā pēc komandējuma beigām, bet pārējos gadījumos - 90 dienu laikā no skaidrās vai bezskaidrās naudas avansa izsniegšanas brīža.

Šādi pielīdzinot izsniegtos avansus algota darba ienākumam, par tiem būs jāaprēķina IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kā no algota darba gūta ienākuma, un aprēķinos jāpieņem, ka skaidrās vai bezskaidrās naudas avansa summa, par kuru nav veikti norēķini, ir personas neto alga, skaidro FM.

Šī IIN likuma norma netiks piemērota gadījumā, ja kopējo izsniegto skaidrās vai bezskaidrās naudas avansu atlikusī summa, kura ir avansa saņēmēja rīcībā, nepārsniegs valstī noteikto minimālo mēneša darba algas apmēru.

Tomēr ir paredzēts neliels pārejas periods attiecībā uz uzņēmumu līdz 2012.gada 31.decembrim izsniegtajiem skaidrās vai bezskaidrās naudas avansiem, par kuriem nebūs veikti norēķini. Ja par šiem avansiem nebūs veikti norēķini līdz 2013.gada 30.jūnijam, nākamā gada 1.jūlijā tos pielīdzinās algota darba ienākumam.

Attiecībā uz komandējumiem, kuriem skaidrās vai bezskaidrās naudas avanss izsniegts līdz šā gada 31.decembrim, bet darbinieks no komandējuma atgriezīsies pēc šī datuma, likumprojektā noteikto piemēros vispārējā kārtībā.

Paredzamie grozījumi likumā paredz to, ka arī 2013. un 2014.gadā no aplikšanas ar IIN atbrīvos ienākumus, kas izmaksāti no pašvaldības budžeta kā atlīdzība fiziskajai personai par sociālās aprūpes pakalpojuma - aprūpe mājās - sniegšanu.

Aprūpes mājās nodrošināšanai netiks piemērots IIN saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu - ja persona, kas saņem minēto atlīdzību, nav darba tiesiskajās attiecībās ar atlīdzības izmaksātāju un pastāv viens no šādiem nosacījumiem: persona ir darba tiesiskajās attiecībās ar citu personu, no kuras gūst lielāko ienākuma daļu un šos ienākumus neveido atlīdzība par sociālās aprūpes pakalpojuma - aprūpe mājās - sniegšanu vai persona saņem pensiju.

Šī pati norma jau attiecas arī uz ienākumiem, kas gūti 2008., 2009., 2010., 2011. un 2012.taksācijas gadā.

Individuālais komersants (IK) Latvijā


Individuālais komersants (IK), tā reģistrācija LR UR komercreģistrā

Individuālais komersants (IK) ir fiziska persona, kura veic saimniecisko darbību.
Individuālais komersants (IK) par savām saistībām atbild ar visu savu personīgo mantu.
Reģistrējot IK, tam tiek piešķirts savs nosaukums un reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistra komercreģistrā.

Lai reģistrētu Individuālo komersantu (IK) ir nepieciešams sekojošais:

- Individuālā komersanta nosaukums
- Individuālā komersanta juridiskā adrese
- Individuālā komersanta informācija - dibinātāja vārds, uzvārds, personas kods, pases dati un dzīvesvietas adrese

Dibinot IK, jārēķinās ar sekojošiem izdevumiem Individuālā komersanta reģistrācijai LR UR komercreģistrā

- valsts nodeva par individuālā komersanta (IK) reģistrāciju – 20,- Ls
- maksa par publikāciju par IK reģistrāciju laikrakstā „Latvijas vēstnesis” – 16,- Ls
- maksa par paraksta apliecināšanu pie notāra – sākot ar 10,- Ls(atkarībā no notāru izcenojumiem)

Kopējās individuālā komersanta (IK) reģistrācijas izmaksas  no 55,- līdz 85,- Ls
Vairāk informāciju lasiet sadaļā komersanta reģistrācija.

svētdiena, 2012. gada 18. novembris

Mazkapitāla SIA reģistrācija


Mazkapitāla SIA dibināšana un reģistrācija

SIA ir komersants, kurš tiek dibināts saimnieciskās darbības veikšanai ar nolūku gūt peļņu. SIA ir visizplatītākā uzņēmējdarbības forma Latvijā.

Svarīgākās SIA priekšrocības:
- SIA ir juridiska persona;
- SIA reģistrācija un pārvalde ir vienkārša;
- SIA dalībnieku atbildība ir ierobežota ieguldītā pamatkapitāla apmērā.

SIA pamatkapitāls
SIA pamatkapitāls ir dibinātāju kopējais ieguldījums sabiedrībā, kura apmērs tiek noteikts SIA dibināšanas līgumā (ja vairāki dibinātāji) vai lēmumā(ja viens dibinātājs). Pamatkapitāls ir izteika latos un tas sastāv no pamatkapitāla daļām, kuru nominālvērtību izsaka veselos latos. Piemēram, pamatkapitāls ir 2000 LVL un tas sastāv no 2000 kapitāla daļām, kur katras kapitāla daļas nominālvērtība ir 1 LVL.

Saskaņā ar komerclikumu ir pieļaujams dibināt un reģistrēt mazkapitāla SIA.
Mazkapitāla SIA minimālais pamatkapitāls ir 1 LVL, ar nosacījumu, ka SIA dibinātāji/dalībnieki ir ne vairāk, kā piecas fiziskās personas un sabiedrības valdē ir tikai šīs SIA dalībnieki, bez tam katrs sabiedrības dalībnieks var būt tikai vienas mazkapitāla SIA dalībnieks.

Visos pārējos gadījumos, ja netiek izpildīti iepriekš norādītie kritēriji, SIA minimālais pamatkapitāls ir 2000 LVL.
Tāpat arī izriet, ka juridiska persona nevar būt mazkapitāla SIA dibinātājs vai īpašnieks.

Mazkapitāla SIA dibinātāji un dalībnieki

Mazkapitāla SIA dibinātāji vai dalībnieki var būt jebkuras fiziskās (rezidents vai nerezidents) personas.

Dalībniekam ir tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē. SIA augstākā pārvalde ir dalībnieku sapulce, kas lemj par peļņas sadali un mantas sadalē sabiedrības likvidācijas gadījumā. Taču saskaņā ar Komerclikumu (KL) dalībnieku sapulce drīkst pieņemt lēmumus SIA valdes vietā un šādā gadījumā dalībnieki ir personīgi atbildīgi par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem, ja tādi rodas.

SIA pārvalde
SIA pārvaldes institūcijas ir dalībnieku sapulce un valde, kā arī padome (padome nav obligāta).
Dalībnieku sapulce ir sabiedrības augstākā pārvaldes institūcija, kuras kompetencē ietilpst būtisku lēmumu pieņemšana, tādu kā grozījumu izdarīšana statūtos; pamatkapitāla palielināšana vai samazināšana; valdes locekļu ievēlēšana un atsaukšana; gada pārskata un peļņas sadales apstiprināšana u.c..

SIA valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību ikdienā. SIA valdes sastāvā var būt viena vai vairākas personas. Par SIA valdes locekli var būt jebkura rīcībspējīga fiziskā persona, tāpat nepastāv nekādi ierobežojumi attiecībā uz nerezidentiem.

Mazkapitāla SIA dibināšanas un reģistrācijas kārtība

1. Mazkapitāla SIA dibināšanas dokumentu sagatavošana: SIA dibināšanas līgums vai lēmums un dibināmās SIA statūti.
2. Pagaidu konta atvēršana (mazkapitāla SIA var nevērt pagaidu kontu)
3. Mazkapitāla SIA pamatkapitāla apmaksa
4. Mazkapitāla SIA dibinātāju un valdes locekļu parakstu apliecināšana pie notāra
5. Dokumentu iesniegšana reģistrācijai LR Uzņēmumu reģistra komercreģistrā. UR iesniedz:
- dibināšanas līgumu vai lēmumu;
- statūtus, 2 eksemplārus;
- valdes paziņojumu par juridisko adresi;
- adreses īpašnieka piekrišanu, ka īpašnieks neiebilst, ka viņam piederošajā īpašuma adresē tiks reģistrēts mazkapitāla SIA
- bankas izziņa vai cits bankas izdots dokuments par pamatkapitāla apmaksu,
- Valdes locekļu piekrišana, kuru paraksta ar drošu elektronisko parakstu, vai arī parakstu uz piekrišanas būt par valdes locekli apliecina notārs vai komercreģistra iestādes amatpersona (LR komercreģistra iestādes amatpersona apliecina, ja mazkapitāla SIA ir tikai viens dibinātājs un valdes loceklis) ;
- Padomes locekļu piekrišana būt par mazkapitāla SIA padomes locekļiem, ja tāda ir paredzēta;
- Kvīts par valsts nodevas apmaksu;
- Kvīts par publikāciju Latvijas Vēstnesī.
6. Pēc piecām darba dienām saņemiet LR Uzņēmuma reģistra komercreģistr iestādes notāra lēmumu par mazkapitāla SIA reģistrāciju un mazkapitāla SIA reģistrācijas apliecību.

Vairāk lasiet sadaļā uzņēmuma dibināšana.

SIA dibināšana un reģistrācija LR nerezidentam


SIA dibināšana un SIA reģistrācija Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistrā

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) ir komercsabiedrība un Sabiedrība ir juridiska persona. SIA pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla, kas izteikts naudā, daļu nominālvērtības kopsummas.
SIA ir slēgta sabiedrība un tās daļas nav publiskās apgrozības objekts.
Dibinātāju/dalībnieku skaits SIA var būt no sākot no viena dibinātāja un vairāk.
SIA valde – SIA valdes locekļu skaits var būt sākot no vienas personas un vairāk.
Par SIA dibinātāju un valdes locekli var būt arī jebkuras citas valsts pilsoņi.
Pamatkapitāls – no 2000 LVL*

Dibinātājs ārvalstu juridiska/fiziska persona


Ja ārvalsts uzņēmums (LR nerezidents) vēlas dibināt jaunu SIA Latvijā, ir nepieciešams:

- SIA dibinātāja (ārvalsts uzņēmuma) reģistrācijas apliecinošo dokumentu tulkojumi latviešu valodā ar notāra apliecinājumu. Pirms tulkošanas ārvalstu izcelsmes dokumentus nepieciešams legalizēt vai apostilizēt. Apostille nav nepieciešama, jeb notāra apliecinājums ir pietiekošs un notāra apliecināts tulkojums uz latviešu valodu ir pietiekams šādām valstīm – Baltkrievija, Igaunija, Lietuva, Kirgīzija, Krievija, Moldova, Polija, Ukraina un Uzbekistāna.
- SIA dibinātāja likumiskā vai līgumiskā pārstāvja pases kopija
- SIA dibinātāja pārstāvja pilnvaras vai cita pilnvarojuma saturoša dokumenta notariāli apstiprināts tulkojums latviešu valodā
- dibināmās SIA valdes locekļu pases kopijas
- izziņa no bankas, kas apstiprina minimālā pamatkapitāla  2000 LVL vai arī 50% no minimālā pamatkapitāla iemaksu bankas pagaidu kontā**.

Ja ārvalstu privātpersona (LR nerezidents) vēlas dibināt jaunu SIA Latvijā, ir nepieciešams:

- SIA dibinātāja likumiskā vai līgumiskā pārstāvja pases kopija
- SIA dibinātāja (ārvalsts uzņēmuma) reģistrācijas apliecinošo dokumentu tulkojumi latviešu valodā ar notāra apliecinājumu. Pirms tulkošanas ārvalstu izcelsmes dokumentus nepieciešams legalizēt vai apostilizēt. Apostille nav nepieciešama, jeb notāra apliecinājums ir pietiekošs un notāra apliecināts tulkojums uz latviešu valodu ir pietiekams šādām valstīm – Baltkrievija, Igaunija, Lietuva, Kirgīzija, Krievija, Moldova, Polija, Ukraina un Uzbekistāna.
- Dibināmās SIA valdes locekļu pases kopijas
- Izziņa no bankas, kas apstiprina minimālā pamatkapitāla  2000 LVL vai arī 50% no minimālā pamatkapitāla iemaksu bankas pagaidu kontā**.


*  SIA pamatkapitāls saskaņā ar Komerclikumu var būt arī sākot ar 1 Ls(sekot turpmākiem ziņojumiem).

**Vairāk informācija par SIA dibināšanu un reģistrāciju lasiet sadaļā uzņēmumu reģistrācija.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) reģistrācija


SIA dibināšana un SIA reģistrācija Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistrā

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) ir komercsabiedrība un Sabiedrība ir juridiska persona. SIA pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla, kas izteikts naudā, daļu nominālvērtības kopsummas.
SIA ir slēgta sabiedrība un tās daļas nav publiskās apgrozības objekts.
Dibinātāju/dalībnieku skaits SIA var būt no sākot no viena dibinātāja un vairāk.
SIA valde – SIA valdes locekļu skaits var būt sākot no vienas personas un vairāk.
Par SIA dibinātāju un valdes locekli var būt arī jebkuras citas valsts pilsoņi.
Pamatkapitāls – no 2000 LVL*

SIA dibinātājs ir Latvijas juridiska vai fiziska persona 

Nepieciešamā informācija SIA dibināšanai un reģistrācijai:

SIA nosaukums
SIA juridiskā adrese
informācija par SIA dibinātājiem - vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, pases sērija, numurs, izdošanas datums un pases izdevējiestāde, pamatkapitāla sadalījums starp dibinātājiem, ja vairāki dibinātāji
informācija par SIA valdi- personas dati - vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, pases sērija, numurs, izdošanas datums un izdevējiestāde, SIA pārstāvības tiesību apjoms
informācija par SIA pamatkapitālu - par pamatkapitāla lielumu, apmaksas veidu un apmaksas kārtību, ja sabiedrībai būs padome - padomes locekļu vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, pases sērija, numurs, izdošanas datums un izdevējiestāde
ziņas par filiālēm, ja tādas tiek veidota
Vairāk informācija par SIA dibināšanu un reģistrāciju lasiet sadaļā uzņēmumu reģistrācija.
* SIA pamatkapitāls saskaņā ar Komerclikumu var būt arī sākot ar 1 Ls(sekot turpmākiem ziņojumiem).

sestdiena, 2012. gada 17. novembris

Pārstāvniecība Latvijā


Pārstāvniecība

Ārvalsts komersanta un organizācijas pārstāvniecība ir organizatoriski patstāvīga ārvalstī reģistrēta komersanta vai ārvalstīs reģistrētas sabiedriskās, vai bezpeļņas organizācijas daļa, kura atrodas Latvijas Republikā.

Pārstāvniecībai nav tiesību nodarboties ar komercdarbību un citu saimniecisko darbību. Pārstāvniecībai nepiemīt juridiskas personas statuss.
Latvijā reģistrētas pārstāvniecības mērķis bieži vien ir ārzemju komersantu vai organizāciju reklāma un mārketings Latvijas teritorijā.

Pārstāvniecības reģistrācijai ir nepieciešama sekojoša informācija:

- Dokumenti, kas apliecina ārvalsts komersanta vao organizācijas reģistrāciju attiecīgajā valstī
- Dokumenti, kuros ietverts ārvalsts komersanta vai organizācijas lēmums atvērt pārstāvniecību Latvijā
- Pilnvarojums ārvalsts komersanta vai organizācijas pārstāvim
- Statūti, nolikumi vai citi tiem pielīdzināmi dokumenti

Izdevumi Pārstāvniecības reģistrācijai

- valsts nodeva par SIA reģistrāciju – 20,- Ls
- maksa par paraksta apliecināšanu pie notāra – ~ 10,- Ls, atkarībā no notāru izcenojumiem
- bankas pakalpojumu apmaksa – atkarībā no bankas izcenojumiem
Kopējās reģistrācijas izmaksas  no 40,- līdz 100,- Ls

Vairāk informācija sadaļā uzņēmumu dibināšana un reģistrācija.

Forbes veidotajā sarakstā ar uzņēmējdarbībai labvēlīgākajām valstīm Latviju iekļāvis 40.vietā.

Forbes veidotajā sarakstā ar uzņēmējdarbībai labvēlīgākajām valstīm Latviju iekļāvis 40.vietā.


Par uzņēmējdarbībai vislabvēlīgāko valsti žurnāla "Forbes" veidotajā sarakstā ir atzīta Jaunzēlande, gada laikā pakāpjoties par vienu vietu un apsteidzot pagājušā gada līderi Kanādu, kas, savukārt, noslīdējusi uz piekto vietu.
Par uzņēmējdarbības uzsākšanu var lasīt sadaļā sia dibināšana un reģistrācija.

Otro vietu sarakstā ieņem Dānija, kam seko Honkonga un Singapūra. 
Visnelabvēlīgākie apstākļi uzņēmējdarbībai Gvinejā, Čadā un Venecuēlā.

ES Ekonomika


Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu ES ekonomika trešajā ceturksnī samazinājās par 0,4%, bet eirozonā reģistrēts kritums 0,6% apmērā.

Savukārt salīdzinājumā ar otro ceturksni ES ekonomika trešajā ceturksnī pieauga par 0,1%, bet eirozona piedzīvoja lejupslīdi par 0,1%.

No 19 ES valstīm, par kurām pieejama informācija, IKP kritums ceturkšņa laikā ir reģistrēts astoņās valstīs, turpretim pieaugums - desmit, bet Beļģijā IKP saglabājās nemainīgs.

Lielākais kritums ceturkšņa salīdzinājumā šā gada trešajā ceturksnī reģistrēts Nīderlandē - par 1,1%, Portugālē - par 0,8% un Kiprā - par 0,5%.

piektdiena, 2012. gada 16. novembris

Недвижимое имущество


Недвижимое имущество

     Бюро e-gramatvediba.lv предлагат оптимальные решения и предоставляем профессиональные советы, которые существенно облегчают нашим клиентам процесс принятия решений. Цель нашей работы – развить высококачественный сервис на рынке недвижимого имущества и исполнять роль доверенного, профессионального и делового единомышленника и советника, а также удовлетворять нужды и особые желания клиентов.

    Сделки с недвижимым имуществом:

  • поиск и приобретение недвижимого имущества согласно желаниям клиента

  • регистрации недвижимого имущества в Земельной книге, подготовка необходимых документов

  • подготовка договоров о купле/продаже

  • подготовка договоров о наёме/аренде

  • подготовка залоговых договоров на недвижимое имущество (ипотека)

  • Юридические услуги как ведение дел по общей собственности – учреждение прав пользования, реальное разделение недвижимого имущества, консультации владельцев по вопросам общих отношений

  • Юридические услуги в ликвидация констатированных недостатков (заказ инвентаризационных дел и справок в государственных и архивных учреждениях, а так же в самоуправлениях; организация измерения земли)

  • Планирование, управление, финансовый анализ и бухгалтерский учёт

Nodarbinātības pieaugums


Nodarbinātības pieaugums kopā ar Latvijas ekonomikas attīstību

Latvijas ekonomika ir saglabājusi straujus izaugsmes tempus 2012.gada 3.ceturksnī un tāpēc ir būtiski arī palielinājies Latvijas tautsaimniecībā nodarbināto cilvēku skaits. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie darbaspēka apsekojuma rezultāti, salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni, strādājošo skaits ir palielinājies par 3,4%, sasniedzot 905,1 tūkstoti.

Darba meklētāju īpatsvars ir sarucis līdz 13,5% , kas ir zemākais līmenis kopš 2008. gada beigām.

Ekonomiskās situācijas uzlabošanās kopā ar jaunu darba vietu rašanos ir izraisījusi arī iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes palielināšanos – uzsākot darba meklējumus, darba tirgū ir atgriezušies cilvēki, kuriem iepriekš bija zudušas cerības to atrast. Gada laikā ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 16,4 tūkstošiem jeb 1,6%, taču ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu, ir sarucis par 7,2 tūkstošiem jeb 18,1%. Šāds ekonomiskās aktivitātes pieaugums nedaudz ir padarījis lēnāku bezdarba līmeņa samazināšanos, tomēr arī ar visu šo pieaugumu bezdarba līmenis šā gada trešajā ceturksnī ir noslīdējis līdz 13,5%, uzrādot ievērojamu kritumu gan salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, kad bezdarba līmenis bija 16,1%, gan pērnā gada trešo ceturksni, kad tas bija 15,1%.

Par pozitīvu virzību darba tirgū un labākām iespējām atrast darbu liecina arī ilgstošo bezdarbnieku skaita un īpatsvara samazināšanās. Ilgstošo darba meklētāju īpatsvars starp visiem darba meklētājiem ir sarucis līdz 47,3%, salīdzinot ar 55,1% attiecīgajā ceturksnī pirms gada. Jāatzīmē, ka šo rādītāju var būt ietekmējuši arī joprojām aktīvie emigrācijas procesi, kas ir mudinājuši doties uz ārzemēm ilgstoši bez darba palikušos cilvēkus.

Tiesisko pamatu stiprināšana uzņēmumiem


Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Tieslietu ministrija (TM) biedrības padomes sēdes ietvaros svinīgi parakstīs sadarbības vienošanos, kas paredzēs uzņēmējdarbības tiesisko pamatu stiprināšanu.

Līdz šim LTRK un TM ir veiksmīgi sadarbojusies, kā rezultātā ir identificēti abu pušu prioritārie sadarbības virzieni: uzņēmumu reiderisma problemātikas risināšana, šķīrējtiesu regulējuma pilnveide, mediācija un komercstrīdu izskatīšanas ātruma uzlabošana tiesās.

Vienošanās par sadarbību turpmāk būs kā institucionāls pamats, kas nostiprinās esošo sadarbību un būs par pamatu kopīgam darbam nākotnē arī citās jomās.

ceturtdiena, 2012. gada 15. novembris

Branding


Branding

Brand personifies a company. It is an image, an experience, a lifestyle. Branding Practice is can be built on the following insights:
Economic Value. Brand is the driver of economic value. This is particularly true for certain industries, such as consumer durables and packaged goods, where pricing power is to a great extent dependent upon brand power.
Transfer Branding. Certain brands in mature markets are already clearly positioned and occupy a piece of real estate in the consumer's mind. However, when such brands are transferred to Latvia, they have the opportunity to reposition themselves as they launch a fresh start in a completely new market.
Operational Alignment. When the brand is perceived by customers as a total experience, the company's services, organization, public relations, human resource strategy, and operations need to be aligned to deliver a coherent message. Brand is not a mere advertising game. It is about firm-wide management.
More information about company formation in Latvia you can read in section company formation.

Atvieglojuma apmērs par apgādībā esošu personu būs 80 Ls mēnesī no 2013.gada


Atvieglojuma apmērs par apgādībā esošu personu būs 80 Ls mēnesī no 2013.gada

Ministru kabineta sēdē tiks izskatīts Finanšu ministrijas izstrādātais noteikumu projekts par  mēneša neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanai. Noteikumu projekta jaunā redakcija paredz, ka ar 2013. gada 1. jūliju nodokļa atvieglojuma apmērs par apgādībā esošu personu tiks paaugstināts līdz 80 latiem mēnesī.
Šobrīd neapliekamā minimuma apmērs ir 45 lati mēnesī, savukārt nodokļa atvieglojuma apmērs par apgādībā esošo personu – 70 lati mēnesī.
Sākot ar 2013. gada 1. jūliju, nodokļa atvieglojuma apmērs tiks paaugstināts līdz 80 latiem mēnesī.
Tādējādi tiks sniegts ieguvums IIN maksātājiem, kuriem ir apgādībā esošas personas.
Vairāk par grāmatvedību var lasīt sadaļā grāmatvedības pakalpojumi.

trešdiena, 2012. gada 14. novembris

Biedrības vai nodibinājums dibināšana un reģistrācija


Biedrības vai nodibinājums dibināšana un reģistrācija

Ir 2 veidu Nevalstisko Valstu Organizāciju (NVO) juridiskās formas: biedrība un nodibinājums – abas regulē biedrību un nodibinājumu likums.
Vairāk informācijas mūsu var gūt sadaļā reģistrācija.
Biedrība – tā ir brīvprātīga personu apvienība, kas dibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, un tam nav peļņas gūšanas rakstura.
Nodibinājums jeb fonds –tas mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai, kam nav peļņas gūšanas rakstura.
Par biedrības dibinātājiem var būt fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesībspējīgas personālsabiedrības.
Dibinātāju skaitam  ir jābūt vismaz diviem dibinātājiem.
Biedrība ir juridiska persona. Tā iegūst juridiskās personas statusu ar brīdi, kad tā ierakstīta biedrību un nodibinājumu reģistrā

Pārvaldes institūcija biedrībā.

Biedrībās pārvalde var notikt dažādos veidos, piemēram:
1. variants – 3 līmeņu biedrības pārvalde
1.līmenis - Biedru sapulce jeb kopsapulce
-          Tā ir arī biedrības augstākā lēmējvara.
-          Biedrībā ir jābūt vismaz 2 biedriem.
2. līmenis – Biedrības padome
-          Biedrības padomes sastāvu ievēl kopsapulce.
-          Padome veic valdes darba uzraudzību.
3.līmenis – Biedrības valde
-          Valde ir biedrības izpildinstitūcija, kuru ieceļ padome.
-          Biedrību drīkst pārstāvēt vai nu 1 vai arī vairāki locekļi

2. variants – 2 līmeņu biedrības pārvalde
1.līmenis - Biedru sapulce jeb kopsapulce
-          Tā ir arī biedrības augstākā lēmējvara.
-          Biedrībā ir jābūt vismaz 2 biedriem.
2. līmenis - Biedrības valde
-          Valde ir biedrības izpildinstitūcija, kuru ieceļ kopsapulce
-          Biedrību drīkst pārstāvēt vai nu 1 vai arī vairāki locekļi

Tāpat laicīgi, jau pirms biedrības vai nodibinājuma reģistrācijas apsvērt grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju, kas jums noteikti palīdzēs arī atbildēt uz dažādiem neskaidriem jautājumiem par biedrības vai nodibinājuma dibināšanu. Vairāk informāciju var gūt sadaļā grāmatvedības pakalpojumi.  
Lai reģistrētu biedrību Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, biedrību un nodibinājumu reģistrā, ir nepieciešams sagatavot šādus biedrības dibināšanas dokumentus:
-          Pieteikums biedrības reģistrācijai LR UR biedrību un nodibinājumu reģistrā;
-          Dibinātāju Lēmums par biedrības dibināšanu;
-          Biedrības statūti, ne vairāk kā 2 eksemplāri;
-          Valdes locekļu sarakstu, kurā ir jānorāda katra valdes locekļa vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese;
-          Dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu par biedrības ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā

Dibināšanas lēmums 

Dibinātāju lēmums par biedrības vai nodibinājuma dibināšanu. Dibinātāju lēmumā par biedrības vai nodibinājuma dibināšanu ir jāiekļauj sekojoša informācija:
–        Dibināmās Biedrības vai nodibinājuma nosaukums
–        Biedrības vai nodibinājuma mērķi
–        Dibinātāju, ja tās ir fiziskās personas - vārds, uzvārds un personas kods, bet, ja juridiskai personai (tiesībspējīgai personālsabiedrībai) – tad tās nosaukums, reģ.nr. un juridiskā adrese
–        Dibinātāju tiesības un pienākumi, ja dibinātāji par tādiem ir vienojušies
–        Pilnvarojumu (ja tāds tiek dots) atsevišķiem dibinātājiem parakstīt statūtus un pieteikumu par biedrības vai nodibinājuma reģistrāciju Latvijas Republikas komerreģistra iestādei biedrību un nodibinājumu reģistrā;
–        Citas ziņas, kuras dibinātāji uzskata par nepieciešamām ziņot;
–        Lēmuma pieņemšanas datums un vieta.
Dibināšanas lēmumu paraksta visi dibinātāji. Dibinātāja vārdā lēmumu var parakstīt viņa pilnvarota persona, kas piedalījusies lēmuma pieņemšanā. Rakstveida pilnvara pievienojama lēmumam

Biedrības vai nodibinājuma statūti 

Biedrības vai nodibinājuma statūti – statūtos jānorāda sekojoša informācija:
–               biedrības vai nodibinājuma nosaukums
–               biedrības vai nodibinājuma mērķi
–               biedrības vai nodibinājuma darbības termiņš, ja to dibina un noteiktu laiku
–               jaunu biedru iestāšanās un izstāšanās priekšnoteikumi
–               biedru tiesības un pienākumi
–               kārtību kādā var noteikt biedrības teritoriālo un citu struktūrvienību tiesības un pienākumus (ja tādas tiek dibinātas)
–               biedru sapulces sasaukšanas un lēmumu pieņemšanas kārtību
–               izpildinstitūcijas nosaukumu, skaitlisko sastāvu, nosakot izpildinstitūcijas locekļu tiesības pārstāvēt biedrību vai nodibinājuma kopā vai atsevišķi
–               revīzijas institūcijas struktūr/uzbūvi, ievēlēšanas kārtību, kompetenci, lēmumu pieņemšanas kārtību un pilnvaru termiņu vai zvērināta revidenta iecelšanas kārtību un pilnvaru termiņu
–               statūtos var paredzēt citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu, kā piemēram:
-          kārtību kādā persona var pārsūdzēt lēmumu par atteikumu uzņemt to par biedrības vai nodibinājuma biedru
-          kārtību kādā biedriem tiek noteiktas saistības
-          gadījumus, kad biedrs tiek izslēgts no biedrības vai nodibinājuma
-          kārtību, kādā biedrs tiek izslēgts no biedrības vai nodibinājuma
-          biedru naudas lielumu, un maksāšanas kārtību u.c noteikumus.

Biedrības vai nodibinājuma nosaukums. 

Biedrības vai nodibinājuma nosaukuma veidošana ir būtiska un tamdēļ arī ir izdarīti speciāli noteikumi nosaukuma veidošanai.
–               Biedrības vai nodibinājuma nosaukums nedrīkst būt pretrunā ar normatīvajiem aktiem un labiem tikumiem. Nosaukumā nedrīkst ietvert militārā formējuma nosaukumu vai tādas organizācijas vai grupas nosaukumu, kura atzīta par noziedzīgu vai antikonstitucionālu, tas nedrīkst radīt pozitīvu attieksmi pret vardarbību u.tml.
–               Biedrības vai nodibinājuma nosaukumam skaidri un nepārprotami jāatšķiras no citiem sabiedrisko organizāciju reģistrā un biedrību un nodibinājumu reģistrā jau reģistrētiem vai reģistrācijai pieteiktiem sabiedrisko organizāciju vai to apvienību un biedrību vai nodibinājumu nosaukumiem.
–               Biedrības vai nodibinājuma nosaukumā lietojami vienīgi latviešu vai latīņu alfabēta burti.
–               Nosaukumā nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par biedrības vai nodibinājuma darbības mērķi, darbības veidu un tiesisko formu.
Nepieciešamības gadījumā ir jāinteresējas ar juristu par biedrības vai nodibinājuma reģistrāciju.